Jan 15, 20234 min read

Pašsabotāža: rīkojos pret sevi, kaut arī to negribu. Kā tas izpaužas?

Jauns gads daudziem noteikti ir sācies vismaz vienu vai vairākām apņemšanām.

Zināms, ka 80% cilvēku savu jaunā gada apņemšanos pārtrauc jau februāra sākumā.

Viens no šķēšļiem, ar ko sastoptas ikviens ceļā uz pilnvērtīgāku dzīvi, ir pašsabotāža.

Kā tā izpaužas?

Pašsabotāža ir vairāk vai mazāk apzinātas vai neapzinātas domas un darbības, kas traucē realizēt vēlamo, traucē ceļā uz panākumiem, labāku fizisko un psihisko veselību, attiecību veidošanu.

Pašsabotāža ir pašdestrukcija. Cilvēks, darbojoties pret sevi, iznīcina sevi fiziski un psihiski.

Pašsabotējošs cilvēks dara daudz ko, kas nav vērsts uz mērķi un ir kaitējošs, un nedara to, kas viņam palīdz piepildīt vēlamo.

Ikviens var sevi atpazīt līdzīgās situācijās: Neaiziet uz sporta treniņu tad, kad esi apņēmies vairāk sportot, paņem vairāk darba, kad esi apsolījis sev mazāk strādāt, aiziet gulēt pēc pusnakts, kad esi apsolījis sev iet gulēt savlaicīgāk, skrullēt telefonu tā vietā, lai lasītu grāmatu, nepieteikties jaunajam darbam, kaut arī esošajā jūties slikti, neizmantot kādu iespēju, neaiziet uz pasākumu, neuzrunāt kādu draudzības vai romantisku attiecību nolūka, turpināt palikt neveselīgajās attiecībās u.c.

Domu līmenī tie ir nepalīdzoši iekšējie prāta procesi, kurus ir vērts iepazīt un apzināties. Tie nedod iespēju pieredzēt, notikt notikumam, cilvēks mazāk vai vairāk neapzināti liek šķēršus, lai lietas nenotiktu viņam labvēlīgākajā veidā - pašsabotē sevi:

Domāšanas kļūdas: 'visu vai neko', 'melns vai balts' domāšana, 'pareģošana' (izdomā, kā viss notiks un izskatīsies, kā jutīsies konkrētajā situācijā, un parasti tas notiek negatīvā scenārijā.
Paškritiskas domas.
Negativitāte.
Šaubas.
Tendence vainot citus vai apstākļus.

Mūsu domāšanas veidi ietekmē mūsu uzvedību, kas ar laiku kļūst par paradumu un integrējas mūsu petsonībā. Ir vairāki pašsabotējošas uzvedība veidi:

Pārlieku liela domāšana ('overthinking') - pat maza lieta var pārvērsties par trauksmainu domu spirāli, ko pavada nemitīgas šaubas, sevis apšaubīšana, negativitāte.

Piem., sāk domāt par to, ka vajadzētu aiziet uz treniņu, domas aizved uz to, cik mulķīgi ir izvietoti spoguļi treniņa zālē, kā tajos izskatīsies pēc tā, ka mēnesi nav bijis treniņā, un vispār treniņi zālē ir neveselīgi, jo visi skatās un vērtē viens otru ... Nē, šodien tomēr neiešu.

Izvairīšanās ('avoidance'): izvairās no visa, kas rada trauksmi, bailes un mudina pamest savu drošības zonu. Rezultātā cilvēks daudz ko nepiedzīvo, neizmanto iespējas. Te var ietilpt arī tādas bieži sastopamas uzvedības kā hroniska kavēšana un solījumu nepildīšana.

Piem., zina, ka vajadzētu mainīt darbu, jo esošais jau sen neapmierina. Doma - vai nākamais darb būs labāks, labāk zīle rokā nekā mednis kokā, nekur nav zelta bedre, arī citur ir problēmas, te ir slikti, bet te vismaz viss ir zināms utt. Sagatavo CV, bet nokavē iesniegšanas termiņu un nenosūta. Nebija lemts ..

Sevis aizsargāšana ('self-protection'): Bieži jūtas apdraudēts, domā, ka kaut kas slikts var notikt vai kāds var nodarīt pāri. Uzvedību virza bailes un nedrošības izjūta.

Piem., ir negatīva iepriekšējo attiecību pieredze. Izvairās no mēģinājuma veidot jaunas attiecības, jo baidās, ka atkal nodarīs pāri. Attīsta nepalīdzošas domas (visas sievietes no vīriešiem gaida tikai naudu, sieviete ar trīs bērniem nevienam vīrietim nav vajadzīga u.c.), kas vēl vairāk liek norobežoties. Es jau gribētu labas attiecības, bet ...

Kontrole (control): drošības izjūta ir pirmajā vietā, tāpēc vēlas visu paredzēt, kontrolēt. Izvairās no situācijām, ko nevar kontrolēt, līdz ar to laupa sev iespējas piedzīvot.

Piem., ļoti gribētu doties uz ilgi gaidīto koncertu (šogad gribu vairāk baudīt kultūru), bet tas šoreiz koncerts būs Liepājā, bet es esmu Rīgā. Un, kā lai tur nokļūst, un, ja līs lietus, un, ja man nepatiks un tad nevarēšu nokļūt ātri mājās, tur nevienu nepazīstu, ja nu man vajadzēs palīdzību ... Šoreiz tad Nē, varbūt tad, kad grupa atbrauks uz manu pilsētu.

Pārspīlēšana (overindulgence). Nav līdzsavara, vēlas visu vai neko, ir balts vai melns. Tas attur no mērķu sasniegšanas, jo, ja nevar dabūt visu, tad nav vērts darīt neko.

Piem., Gribētu nopirkt kleitu. Nē, vēl nepirkšu. Tad, kad nometīšu svaru un būšu slaida, tad nopirkšu sev jaunu kleitu. Kad varēšu uzvilkt šo kleitu un labi izskatīties, tikai tad iešu uz pasākumu, kuru sen atlieku. Vai nu es iešu skaista un slaida, vai neiešu nemaz.

Paškritika (self-criticism). Nemitīgi analizē savu uzvedību, ignorē pozitīvo sevī un pārlieku daudz meklē kļūdas sevī. Tas negatīvi ietekmē pašvērtējumu un attur no rīkošanās.

Piem., vadītājs piedāvāja kolēģiem novadīt semināru un solīja par to piemaksu. Šī piemaksa man ļoti noderētu, jo krāju celojumam. Es atcerējos, ka reiz kaut kam līdzīgam gatavojos, bet, šis tas nebija izdevies ideāli. Sāku domāt: Man taču vajadzēja ..., es nemācēju ... , es izdarīju ..., bet būtu labāk ....! Mans kolēģis J. - par viņu gan visi vienmēr ir sajūsmā, viņam tas izdodas. Nē, es tomēr nepiekritīšu vadīt semināru.

Perfekcionisms (perfectionism). Pārāk augsti standarti un prasības, 'visu vai neko' domāšana, paškritika un sevis sodīšana attur no plānu realizēšanas.

Piem., studiju programmu esmu pabeidzis, atlika tikai uzrakstīt noslēguma darbu. Tas jāuzraksta nevainojami, citādi kolēģi un pasniedzējs padomās, ka esmu muļķis. Man jāspēj parādīt savs līmenis un neapkaunot sevi. Ja es daru, tad izdaru perfekti. Citādi nemaz nav vērts sākt.

Prokrastinācija (procrastination) - zina, kas ir jādara, bet dara visu ko citu, atliekot svarīgo darāmo arvien uz priekšu.

Piem., Tā vietā, lai piezvanītu un sarunātu vizīti pie ārsta (gribu labāk rūpēties par savu veselību), to nedaru. Atrodu dažādus attaisnojumus. Gaidu "īsto brīdi", kad apstākļi saliksies u.c.