Ko par mani padomās citi?

Ko par mani padomās citi? - jautājums, kas daudzu cilvēku prātos nekad nezaudē savu aktualitāti.

Šis jautājums kādreiz ir bijis īsts skvoteris manā prātā, tas aizņem lielu daļu ētera laika arī daudzu manu klientu prātos.

Tas ir tikpat invazīvs, kā nezāle. Jo vairāk labvēlīgu apstākļu - saules un ūdens jeb uzmanības fokusēšanas uz to un bagātīgu fantāziju (ko tik visu par mums citi var padomāt), jo postošāks tas ir - nekādi kultūraugi ar pievienoto vērtību jeb labvēlīga un veselīga attieksme pret sevi prātā un sirdī nevairosies.

Esmu daudz reižu pētījusi un analizējusi, kāpēc tas "ko par mums padomās citi" mums ir tik svarīgi. Klasika ir bērnības atblāzmas par tantu, vecmāmiņu, vecāku priekštatiem par to, kas ir jādara un kā ir jāuzvedas, kā ģimenei ir jāizskatās "uz āru" - lai par mums domātu tikai labu.

Iespējams, kādreiz sociālā saplūšana un iederēšanās bija izdzīvošanas mehānisms, bet, vai tagad? Kādu funkciju šī baža pilda tagad?

Pagātnei nav ne vainas, ja mēs to vairāk vai mazāk apzināti nepārnestu uz tagadni. Starp citu, ir lieliska grāmata par šo - "Kad pagātne ir tagadne" (D.Ričo).

Patiesībā - citiem nav ne vainas. Ne viņiem ir laiks, ne prātā telpa domāt par mums. Katrs ir aizņemts ar sevi, katrs dzīvo nevis cita, bet savā prātā, risinot savu dzīvi un problēmas.

Tāpēc katru reizi, kad piezogas jautājums "ko par mani padomās citi", padomā, ko patiesībā Tu domā pats/-i par sevi. Tavas šaubas un bažas par sevi ir tieši tas, ko Tu domā, ko par Tevi domā citi. Un šis ir kaut kas, kam Tu vari ķerties klāt un ko Tu vari ietekmēt.

Labu vēlot,

Inese Elsiņa, PhD Psiholoģe, KBT psihoterapeite